Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

Bordo (Bordeaux) ir franču vīna reģions ar visvairāk specifisko ģeogrāfiskās cilmes vietu (AOC), ar sarežģītu klasifikācijas sistēmu, ar dažādiem augšņu sastāviem tajos, ar noteiktām atļautajām izmantojamām vīnogu šķirnēm, ar striktu aizliegumu laistīt vīnogulājus, maksimāli pakļaujot tos dabisko laikapstākļu mainīgumam. Un, lūk, šeit tad arī slēpjas ražas gadu atšķirību fenomena burvība, un, starp citu, ražas gadus Bordo izdala labos un izcilos. Lai gan Bordo ir vieta, kur ražo ļoti labus baltvīnus un izcilus deserta vīnus, tomēr pasaules ievērību šis reģions izpelnījās un turpina uzturēt ar sarkanvīniem, kur tos unikālus padara vairāku apstākļu kopums un sakarības. Pirmkārt, laikapstākļi – klimatiskā laika zona, kur ir pietiekami daudz saules, lai nogatavotos vajadzīgās vīnogu šķirnes, kā arī mikroklimats, kas, pateicoties Atlantijas okeāna tuvumam un Golfa straumei, to padara mērenu ziemā, mitru pavasarī un ierobežo tveici vasarā. Otrkārt, specifiskā augsne, kas starp Bordo apakšreģioni em var krasi atšķirties. Treškārt, pašas vīnogu šķirnes – Cabernet Sauvignon un Merlot savienojums un iespējamo nianšu izkopšana, papildinot ar Cabernet Franc, kā arī nedaudz ar Petit Verdot un Malbec ogām. Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais ir cilvēks – vīndaris, kurš šeit jau kopš romiešu laikiem praktizējas vīnu darīšanā.

Bordo atrodas Francijas dienvidrietumos netālu no Atlantijas okeāna un ir ceturtā lielākā pilsēta Francijā. Pirmos vīnogulājus Bordo iestādīja jau senie romieši vēl pirms Kristus. Zināms, ka Bordo sarkanvīns bija Ričarda Lauvassirds ikdienas dzēriens, bet, lai cik sena vēsture, modernā Bordo slava pilnīgi noteikti aizsākās 1855. gadā Parīzē, kad, gatavojoties Vispasaules sasniegumu izstādei, Napoleons III izdeva pavēli izvēlēties labāko Medokas piļu (château) vīnus. 60 vīndari ieguva prestižo Grand Cru Classé novērtējumu, kuru izmanto vīnu apzīmēšanā, papildus tam vislabākie vīni vēl tika sadalīti piecās kvalitātes pakāpēs, bet sākotnēji tikai četri no tiem ieguva visprestižāko vīna klasifikācijas apzīmējumu – Premier Cru. Tie ir Château Margaux, Château Latour, Château Lafite Rothschild, Château Haut-Brion un kopš 1973. gada arī Château Mouton Rothschild.

Interesants ir fakts, ka tikai 3% no visa Bordo vīna apjoma sastāda prestižie Grand Cru Classé vīni, savukārt visu īpašo mazo slaveno Bordo reģiona apgabalu vīni kopā veido 20%. 80% ir vīni, uz kuru etiķetēm redzams apzīmējums Bordeaux AOC (Appellation d’Origine Côntrolée) vai Bordeaux Supérieur AOC. Svarīgi atcerēties, ka uz Bordo vīnu etiķetēm nekad neieraudzīsi vīnogu šķirņu nosaukumus, labākajā gadījumā tikai sīkajā aprakstā uz aizmugurējās etiķetes, jo gandrīz vienmēr tas ir vīndara īpašais vīnogu sajaukums, tāpēc der zināt, ka 60% no audzētajām sarkanajām vīnogām Bordo ir Merlot, 26% Cabernet Sauvignon un 12% Cabernet Franc, tikai pavisam nelielu daļu sastāda Petit Verdot un Malbec vīnogas.

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. Alkoholisko dzērienu pārdošana, iegādāšanās un nodošana nepilngadīgām personām ir aizliegta.

Instagram Sekot