Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

Bordeaux, ehhh…


…tik nosaukums vien uzbur ko smalku un prestižu

Vai zināji, ka Bordeaux (izrunā Bordo) ir ne tikai prestižākais, bet arī lielākais vīna reģions Francijā, kurā mīt vairāk nekā desmit tūkstoši vīndaru, kas gada laikā saražo gandrīz vienu miljardu pudeļu vīna? Ja to salīdzina ar plaši atzītiem pasaules brīnumiem, tad Bordo ir lielākais vīna pasaules brīnums – ne vairāk un ne mazāk.

Jau vismaz trīs gadu simteņus Bordo nosaka toni pasaules vīna kultūrā, un nekas neliecina, ka kāds to tuvākajā laikā varētu nogāzt no šī troņa. Par to ir sarakstītas tik daudzas un tik biezas grāmatas, ka to kolekcija aizņemtu iespaidīgu vietu mūsu Gaismas pilī. Tāpēc, lai par Bordo pastāstītu dažos teikumos, metīšu, nu, daiļvārdību pie malas un mēģināšu būt maksimāli lakonisks.

Tātad – KAS ir Bordeaux?

Bordeaux ir franču vīna reģions ar visspecifiskākajām ģeogrāfiskās cilmes vietām (AOC), ar sarežģītu klasifikācijas sistēmu, ar dažādiem augšņu sastāviem tajos, ar noteiktām, atļautām, izmantojamām vīnogu šķirnēm un ar striktu aizliegumu laistīt vīnogulājus, tādējādi maksimāli pakļaujot tos dabisko laikapstākļu mainīgumam. Lūk, šeit tad arī ir tā katra ražas gada atšķirību fenomena burvība. Starp citu, ražas gadus Bordo izdala labajos un izcilajos!

Tā ir vieta, kur ražo ļoti labus baltvīnus no Sauvignon Blanc, Semillon, Muscadelle un Ugni Blanc vīnogām. Tā ir vieta izciliem deserta vīniem, kuri savu super koncentrēto struktūru iegūst, pateicoties Botrytis Cinerea jeb speciālai pelējuma sēnītei, kas attīstās uz nenovāktām vīnogām. BET savu primāro vispasaules ievērību Bordo ir ieguvis un turpina uzturēt ar saviem sarkanvīniem. Tos unikālus padara vairāku apstākļu kopums un sakarības.

Pirmkārt, tie ir laikapstākļi – klimatiskā laika zona, kurā ir pietiekams daudzums saules, lai nogatavotos vajadzīgās vīnogu šķirnes, kā arī mikroklimats – Atlantijas okeāna tuvums ar Golfa straumes gaisa masām to padara mērenu ziemā, mitru pavasarī un ierobežo tveici vasarā. Vīnu raža ir atkarīga no laikapstākļiem, tāpēc tie var atšķirties ik gadu! (Iedomājies, ja tev būtu jāpaļaujas tikai uz dabiskajiem nokrišņiem, nevis uz lejkannu, un tev nebūtu agro plēves, ar ko pirms salnas apsegt gurķu vadziņu savā piemājas dārziņā…) Otrkārt, tā ir specifiskā augsne, kas Bordo apakšreģionos var krasi atšķirties un kas īpaši interesantu padara vīndarīšanu no dažādām vīnogām. Treškārt, tās ir vīnogas – Cabernet Sauvignon un Merlot pretstatījums un savienojums ar vēl iespējamo nianšu izkopšanu, papildinot to ar Cabernet Franc, kā arī nedaudz Petit Verdoux un Malbec vīnogām. Ceturtkārt, tas ir cilvēks – vīndaris, kurš šeit jau kopš romiešu laikiem praktizējas vīndarīšanā.

Kur ir Bordeaux?

Bordo reģions atrodas Francijas dienvidrietumos, pavisam netālu no Atlantijas okeāna, ap tāda paša nosaukuma pilsētu, kas ir ceturtā lielākā Francijā. Bordo reģiona ziemeļu daļas lielākais dabiskais dalījums ir Žirondas (Girona) upe, kas sadala to labā un kreisā krasta ciemos. Žirondas upe sākas pie Bordo pilsētas, satekot kopā divām upēm – Garonnai (Garonne) un Dordoņai (Dordogne). Dordoņa ietek no austrumu puses, kuras labajā krastā ir slavenie Pomerol un St. Emillon, kā arī vēl citi mazāk nozīmīgi ciemi. Savukārt Garonna ietek no dienvidiem, kuras kreisajā krastā atradīsiet Pessac Leognan un Graves sarkanvīnu apgabalus, kā arī slavenākos deserta vīnu izcelsmes Sauternes un Barsac ciemus.

Starp Bordo pilsētu un Atlantijas okeānu slavenākie vīndaru ciemi atrodas Žirondas kreisajā krastā, Medokas (Medoc) apgabalā. Slavenākie no tiem ir Margaux, St-Estephe, Pauillac un St-Julien. Galvenā īpatnība, kas veido visu tālāko atšķirību kopumu, ir dažādā augsne katrā upes krastā. Upes kreisajā krastā, Medoc un Graves zonā, pārsvarā ir grants, kas perfekti uztur saules siltumu un tradicionāli tiek uzskatīta par labāko augsni Cabernet Sauvignon audzēšanai. Savukārt pretējā upes krastā zeme pārsvarā sastāv no kaļķakmens un māla, kas lietus ūdeņus uzsūc sevī kā sūklis, – šeit ir labvēlīgākie apstākļi Merlot vīnogu audzēšanai. BET tas nenozīmē, ka vīni no konkrētās upes puses būs 100% Cabernet Sauvignon vai Merlot vīnogu izcelsmes. Bordo burvība slēpjas šo dažādo vīnogu šķirņu sapārošanā, kuru gadu no gada veic vīndaris.

Kad Bordo kļuva slavens?

Pirmos vīnogulājus Bordo reģionā iestādīja senie romieši vēl pirms Kristus. Pirmā starptautiskā slava Bordo vīniem aizsākās ar tā uzvaras gājienu Anglijā, jo tieši Anglijai piederēja Bordo vairāk nekā trīs gadu simteņus – no 1152. līdz 1453. gadam. Runā, ka Bordo sarkanvīns bija Ričarda Lauvassirds ikdienas dzērienkartē. Modernā Bordo slava pilnīgi noteikti aizsākās 1855. gadā Parīzē, kad, gatavojoties Pasaules sasniegumu izstādei, vīrs, vārdā Napoleons Trešais, izdeva pavēli izvēlēties un izrādīt visiem labāko Medokas piļu (Chateau) vīnus. Tādējādi 60 vīndari no Medokas un viens no Graves ieguva prestižo Grand Cru Classe novērtējumu, kuru turpmāk drīkstēja izmantot savu vīnu apzīmēšanā. Papildus tam šie sešdesmit vislabākie vēl tika sadalīti piecās kvalitātes pakāpēs, un sākotnēji tikai četri no tiem ieguva visprestižāko vīna klasifikācijas apzīmējumu – Premier Cru. Visvarenāko nosaukumi ir Chateau Margaux, Chateau Latour, Chateau Lafite-Rothschild un Chateau Haut-Brion. Kopš tālā 1855. gada tikai vēl vienam ražotājam ir izdevies iegūt tiesības saukt savu vīnu par Premier Cru, un tas kopš 1973. gada ir Chateau Mouton-Rothschild.

Interesants fakts – šie prestižie Grand Cru Classe vīni veido tikai trīs procentus no visa Bordo vīna biznesa, savukārt visu īpašo, mazo, slaveno Bordo reģiona apgabalu vīni kopā veido tikai 20% no visa Bordo vīna apjoma! KAS tad ir tie lielie 80%? Tie ir vīni, uz kuru etiķetēm redzam apzīmējumu Bordeaux AOC (Apellation Origin Controlle) vai Bordeaux Superior AOC. Vīni, kuru ražošanā izmantotas vīnogas, kas novāktas visā lielajā Bordo reģionā, ļaujot vīndariem variēt ar vīnogu šķirnēm un to ikgadējo ražu. Uz vīna pudelēm no Bordo nekad neieraudzīsiet vīnogu šķirņu nosaukumus, labākajā gadījumā tikai sīkajā aprakstā uz aizmugurējās etiķetes. Gandrīz vienmēr Bordo vīni ir vīndara īpašais vīnogu sajaukums. Der zināt, ka 60% no audzētajām sarkanajām vīnogām Bordo ir Merlot, 26% Cabernet Sauvignon, 12% Cabernet Franc un 2% Petit Verdou un Malbec vīnogas. Bet katrs vīndaris izvēlas savu unikālo vīnogu salikumu. Vēl interesanti, ka Bordo sarkanvīnos ar likumu ir aizliegts izmantot Burgundijas cēlo Pinot Noir vīnogu šķirni, tāpat kā Bordo baltvīnos neatradīsiet Burgundijas izslavēto un super pazīstamo Chardonnay.

Ir klāt īstais brīdis izbaudīt cēlos un prestižos! Papildu ieteikums – lūdzu, rūpīgi izlasiet uz aizmugurējās etiķetes vai latviešu valodas tulkojumā vīndara ieteikumus konkrētā vīna saderībai ar ēdieniem un vīna pasniegšanas temperatūru. Šo padomu ievērošana noteikti uzlabos jūsu maltīti! Lai izdodas!

Santé!


Instagram Sekot