Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

SIA Letis

Salāti no Latvijas lauku dobēm


Šekspīrs ir rakstījis: “Tajās jaunības dienās, kad biju salātu zaļš savos spriedumos...” Ikviens no mums var iegrimt pārdomās par šo filozofiju, tomēr uz pasaules ir gan salātu zaļa, gan vēl daudz citu raibu krāsu, kas neliek pārdomāt dzīvi, bet sagādā tikai prieku. To visu redzēju, apciemojot SIA “Letis” salātu un zaļumu audzētavu Iecavā. Ejot pa salātu laukiem, kur krāsainās vagas it kā stiepjas bezgalībā, šķita, ka tie ir latviešu tautastērpu strīpainie brunči. Man bija neviltots prieks skatīties uz šo skaistumu.

“Letis” ir ģimenes uzņēmums, kas tapa krīzes laikā, kad Andris un Hēlija Stepanoviči-Monkeviči mainīja biznesa virzienu un 2009. gadā nolēma izmēģināt audzēt salātus, dārzeņus un zaļumus. Sākums nebija viegls, bet septiņos gados ir izdevies izveidot varenu uzņēmumu, kas oficiāli dibināts 2011. gadā. Interesanti, ka pirmais salātu veids, kuru Andris un Hēlija audzēja, bija romiešu salāti. Tāpēc varam teikt – viss sākās ar romiešiem.

Audzēšanas process – kā savās mājās 

Salāti un dārzeņi aug gan siltumnīcās, gan ārā laukā. Darbi saimniecībā norit gandrīz visa gada garumā, lai gan audzēšana ilgst deviņus mēnešus. Vienmēr jāuzceļ kāda jauna siltumnīca, jāpasūta sēklas, jāsakārto grāmatvedība, jāplāno darbi utt.

“Letis” gada laikā izaudzē vairāk nekā 250 tūkstošus salātu galvu, 20 tūkstošus bazilika stādu un vēl daudz citu zaļumu un dārzeņu, tostarp dilles, pētersīļus, ķiršu tomātus, gurķus, kabačus un cukīni, bet process būtībā ir tāds pats, kā to darām savās mājās un dārzos. Sēklas tiek stādītas kūdrā speciālās paplātēs ar īpašu ierīci, kas ļauj iesēt 20 tūkstošus sēklu vienā stādīšanas dienā, un šādu dienu ir 10–15. Ierīce sākumā izveido dobumiņus paplātēs un tad tajos perfekti ievieto salātu sēkliņas.

Paplātes ar sēklām tiek ieliktas speciālā telpā, kur temperatūra ir ap 18 grādiem, un pāris dienu laikā sēkliņas ir jau izdīgušas. Šķiet neticami, ka izdīgst gandrīz 100% no visam iesētajām sēklām. Protams, tad rodas jautājums – kur var iegādāties šādas brīnumsēklas? Latvijā ir trīs firmas – “Agrimatco”, “Kurzemes sēklas” un “A.M. Ozoli”, kas kā starpnieki sagādā sēklas no ārzemēm: Holandes, Vācijas un Skandināvijas. Mazie izdīgušie stādiņi tiek pārstādīti, un pārstādīšana notiek vairākas reizes – no vienas vietas uz citu, līdz stādiņi beidzot nokļūst siltumnīcu vai āra dobēs.

Roku darbs un mīlestība

Viss ir roku darbs – katrs stādiņš tiek apčubināts. Es nekad vairs neskatīšos uz salātu galviņām “Rimi” veikalos vienaldzīgi, jo aptveru, kāds darbs un mīlestība tiek ielikts katrā no tām. Apbrīnojami, ka to visu spēj paveikt 15 pastāvīgie darbinieki, jo tikai vasarās talkā nāk vēl pieci palīgi. Nav ne mazāko šaubu, ka šajos stādos tiek ielikta liela mīlestība un šīs pozitīvās emocijas nokļūst arī līdz pircējam. Sākumā daudzas salātu galviņas izaug siltumnīcās, bet jau maijā tūkstošiem galviņu nokļūst āra dobēs. Izrādās, ka salāti ir ļoti izturīgi un var paciest salnu līdz mīnus 3–5 grādiem.

Talkā nāk tehnika

Redzot tik lielu salātu un garšaugu daudzumu, rodas jautājums, cik siltumnīcās tas viss aug? Kopā ir deviņas siltumnīcas – piecas salātiem un zaļumiem un četras bazilikam. Pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, ejot uz salātu lauku, bija skaistās un krāsainās vagas, kas izskatījās kā tautastērpa brunči. Bet vēl iespaidīgāka bija tehnika, ko redzēju darbībā. Traktors izveidoja dobes un izvilka garajās vagās baltu biezu plēvi, kurā ievietotas caurules un izdurti caurumi, apmēram ik pa 30 centimetriem. Caurumos tiek iestādīti salātu stādi, kuri “gatavoti” siltumnīcā. Pa caurulēm stādiem tiek pievadīts ūdens un minerālvielas to barošanai, bet plēves nodrošina, ka neaug nezāles. Miglošanu un pesticīdu lietošanu “Letis” neatbalsta. Man bija prieks, jo arī pati iestādīju pāris salātu stādus.

Bazilika plantācijas

Nav noslēpums, ka baziliks Latvijā kļuvis ļoti populārs jau vismaz gadus desmit. Tomātu, siera un bazilika kombinācija pie mums, Latvijā, jau ir tāda pati ikdiena kā Itālijā. Kā zinām no elementāriem tirgus ekonomikas likumiem, ja ir pieprasījums, top piedāvājums. Līdz šim baziliku lielos apjomos importēja no ārzemēm, bet tagad jau otro gadu “Rimi” veikalos aprīlī varēja iegādāties Latvijā audzētu baziliku podiņos no “Letis” bazilika plantācijas. Ieejot milzīgajās bazilika siltumnīcās, smarža bija reibinoša.

Bazilika sēkliņas iesēj podiņos, kuros tie izaug un tiek pārdoti. Miniatūrās sēkliņas tiek iestādītas ar speciālu ierīci, nodrošinot, ka sēkliņas iesējas vienmērīgi, ne par tuvu cita citai, lai pēc tam tās nebūtu jāretina.

Nākotnes plāni

Ir skaidrs, ka Hēlija un Andris pie šiem panākumiem neapstāsies. Patlaban “Letis” piegādā restorāniem salātu maisījumus lielos divu kilogramu iepakojumos, bet Hēlijai ir plāns tos piegādāt mazākos iepakojumos arī “Rimi” veikaliem un citiem lielveikalu tīkliem. Domāju, ka tas būtu lieliski, jo arī es ļoti vēlētos, lai varam iegādāties mūsu pašu Latvijā audzētus salātu maisījumus, kas nav apstrādāti ar ķīmiju. Protams, lai to realizētu, ir nepieciešamas jaunas iekārtas. Lai izdodas!

Tomēr Hēlijai un Andrim primārais ir saglabāt produkcijas kvalitāti, apčubinot katru stādu, kā līdz šim. Tā ir pievienotā vērtība, kuru pircēji novērtē ļoti augstu. Hēlija un Andris ir veiksmīgi izmantojuši arī Eiropas fondu palīdzību, un, cerams, to varēs darīt arī nākotnē.

Gatavot ar salātiem ne tikai salātus!

Domājot par salātiem, visbiežāk prātā nāk tradicionālo salātu gatavošana, un tas jau nemaz nav slikti. Bet vēlos iedrošināt gatavot neierastākas un interesantākas receptes, izmantojot salātus citādi. Tādā veidā pavērsies jaunas garšas un pasaules!

Gatavoju kopā ar Hēliju viņas mājās, kas atrodas blakus siltumnīcām un plašajiem laukiem, – viss tiek audzēts kā savās mājās. Īpašs prieks bija pārsteigt Hēliju ar jaunām salātu receptēm, kurās izmantoju viņas pašas audzētos produktus.

Salāti ledusskapī glabājas svaigi 2–3 nedēļas

Man par pārsteigumu, salāti var uzglabāties svaigi līdz pat trim nedēļām, lai gan to audzēšanā netiek izmantota ne gāze, ne ķīmija. To, protams, pārbaudīju, un tā ir taisnība. Daļu ietinu slapjā papīra dvielī, daļu plastmasas maisiņā. Acīmredzot, tas ir tāpēc, ka salāti tiek nogādāti “Rimi” veikalos tajā dienā, kad tie tiek pasūtīti. Tos nogriež, un jau tajā pašā dienā salāti nokļūst veikalos.

Salātu lapās ietīta vista Āzijas gaumē

Šī uzkoda tiek pasniegta daudzās Āzijas valstīs, un tajā nav ne maizes, ne mīklas, padarot to veselīgu. Jauks kontrasts ir starp pikanto pildījumu un svaigiem, kraukšķīgiem salātiem. Ieteicams izmantot romiešu vai ledus salātus, nevis mīksto lapu salātus. Gaļu var variēt un veiksmīgi izmantot arī malto gaļu – liellopu, cūkas, jēra vai tītara. Šo uzkodu var pasniegt arī kā pamatēdienu, kas būs īpaši piemērots diētas ievērotājiem.

Paredzēts: 10–15 cilvēkiem kā uzkoda, 4–6 kā pamatēdiens

Gatavošana: 30 minūtes

Sastāvdaļas:

  • 2 sakapātas vistas filejas
  • 3 ēd. k. olīveļļas
  • 3 sakapātas ķiploka daiviņas
  • 1 ēd. k. sarīvētas, sakapātas vai izspiestas svaiga ingvera saknes
  • 3 ēd. k. sakapātu lociņu
  • 4 ēd. k. sojas mērces
  • 4 ēd. k. sakapātu Indijas vai zemesriekstu
  • Salātu lapas – vismaz 12 cm x 12 cm lielumā

Pagatavošana: Pannā sakarsē olīveļļu un apcep vistu. Pievieno ķiplokus un sautē vēl piecas minūtes. Pievieno ingveru, lociņus, sojas mērci un riekstus. Pasautē vēl pāris minūtes. Ja vēlas, pievieno vēl sojas mērci vai kādu citu sastāvdaļu. Pasniedz siltus, bet ne karstus, ietinot ēdamkaroti maisījuma salāta lapā. Var pasniegt jau sagatavotus vai ļaut ģimenei vai ciemiņiem pašiem veidot tīstoklīšus. Šis process visiem patīk!

Apceptas “Gem” mazās salātu galviņas ar bekonu un sēnēm

Eiropā un Ziemeļamerikā ir modē burvīgas mazas salātu galviņas, kuras ēd gan svaigas, gan apceptas. Šie “dārgakmeņi” – skaistās, mazās un kompaktās “Gem” salātu galviņas – ir romiešu salātu paveids. Lapiņas viegli nolobīt, saglabājot kraukšķīgumu. Šie salāti ir ļoti garšīgi ar citrona, krējuma, ķiploku mērci, bet es piedāvāju ko neparastu. Svarīgi tās nepārcept, lai salātu vidus ir kraukšķīgs. Tos pasniedz kā uzkodu vai starteri vakariņās vai kā piedevu otrajam ēdienam. Ja esat veģetārietis, var nelikt klāt bekonu.

Paredzēts: 6 personām

Gatavošana: 20 minūtes

Sastāvdaļas:

  • Mazās “Gem” salātu galviņas
  • Pāris zariņu svaiga timiāna
  • 10 g sviesta
  • Maza paciņa brūno vai balto šampinjonu
  • Pāris ķiploka daiviņas
  • 150–200 g bekona šķēlīšu
  • Citrona pusīte
  • 2 ēd. k. sakapātu pētersīļu

Pagatavošana: “Gem” salāta galviņas pārgriež gareniski uz pusēm. Sakarsē pannā sviestu un pāris minūtes apbrūnina salātu pusītes ar griezuma pusi uz leju. Piespiež ķiplokus un pievieno timiānu un bekona šķēlītes, sagrieztas 2–3 centimetru garumā. Apcep trīs minūtes, pievieno plāni sagrieztas sēnes. Cep divas minūtes. Noņem no liesmas un liek servējamā traukā. Uzspiež citrona sulu un uzkaisa pētersīļus. Ēd siltu.

Salātu zupa

Izklausās jocīgi, vai ne? Bet salātu zupa ir ne vien garšīga, bet tā ir laba ideja, kur izmantot salātu galviņu ārējās lapas, kacenu un “nogurušās” jeb novītušās lapas. Man kā taupīgai saimniecei neko nepatīk mest ārā, it īpaši ēdienu. Šķiet, ka grēks... Te sirdsapziņa būs tīra. Šī zupa ir garšīga gan silta, gan atdzesēta. Vēsa šī zupa ir ideāla vasarā – līdzīga franču “Vichyssoise”.

Paredzēts: 6 personām

Gatavošana: 30 minūtes

Sastāvdaļas:

  • 1 liels sakapāts sīpols
  • 1 sakapāts puravs (es izmantoju arī zaļo daļu)
  • Buntīte maurloku, kurus sagriež un atdala balto daļu no zaļās
  • 8 krūzītes salātu lapu un kacenu
  • 75 g sviesta
  • 2 nomizoti un mazos gabaliņos sagriezti kartupeļi
  • 1 l ūdens
  • 200 ml saldā krējuma
  • Piparu maisījums
  • Provansas maisījums
  • Sāls

Pagatavošana: Lielā zupas katlā izkausē sviestu un ieliek sīpolu, puravu un maurlociņu balto daļu. Pasautē piecas minūtes, pievieno salātus, kartupeļus, ūdeni un garšvielas. Uzliek vāku un vāra 15 minūtes, līdz kartupeļi un puravi ir mīksti, tad sablendē. Var sablendēt ļoti smalki vai atstāt drusku rupjāk, lai jūt sastāvdaļu tekstūru. Gaumes lieta! Pieliek krējumu un, ja vēlas, pievieno vēl garšvielas. Ja vēlas servēt vēsu, atdzesē. Ielej terīnē vai bļodiņās, pārkaisa ar maurlociņu zaļo daļu.

Vasaras raibie salāti ar avenēm un kazas sieru

Tomēr gribējās arī kādu salātu recepti ar salātiem, un šī ir eleganta, krāsaina un garda. Tā kā avenes ir manas mīļākās ogas, es piedāvāju tieši šos salātus. Tajos, protams, var izmantot arī zemenes vai citas ogas, bet ar avenēm sanāk īpaši un neierasti. Salātu miksli taisījām kopā ar Hēliju, jo tik lielu salātu dažādību parasti nevaru atļauties. Izmantojām vismaz septiņu veidu salātus – īsta greznība. Tie, kuri salātus audzē paši savā dārziņā, arī var izvērsties.

Paredzēts: 6 personām

Gatavošana: 20 minūtes

Sastāvdaļas:

  • Krāsains salātu mikslis
  • Svaigas avenes
  • 2 mazi sarkani sīpoli, sagriezti gredzenos
  • Kokteiļu tomātiņi dažādās krāsās, pārgriezti uz pusēm
  • 2 aprikozes un 2 mazas plūmes, mīkstas un gatavas, sagrieztas daiviņās
  • Latvijas mazās kazu siera bumbiņas
  • Paciņa valriekstu
  • 3 ēd. k. aveņu ievārījuma
  • 6 ēd. k. olīveļļas
  • 3 ēd. k. balzametiķa
  • 1 tējk. citronpiparu
  • 3 ēd. k. sojas mērces

Pagatavošana: Lēzenā traukā vai sešos atsevišķos šķīvjos saliek salātu maisījumu. Pa virsu uzliek tomātiņus, sīpolus, aprikozes, plūmes, siera bumbiņas un valriekstus un beigās – avenes. Mērci sagatavo, samaisot pēdējās piecas sastāvdaļas. Pagaršo un, ja vēlas, pēc garšas pieliek vēl kādu no sastāvdaļām. Pārlej salātiem un pasniedz.


Instagram Sekot