Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

Kafijas grauzdēšana

Kur slēpjas kafijas garša


Raksta attēls

Ar pareizi uzgrauzdētu kafiju nav tādu sliktu rītu!

Katram savs - kafiju izvēlas individuāli

Lielbritānijā publicēts ļoti interesants pētījums par kafijas dzeršanas paradumiem. Tajā tika noskaidrots, ka šī dzēriena baudītājiem līdz 25 gadu vecumam viens no svarīgākajiem kritērijiem, izvēloties kafiju, ir tās izcelsme – vai tā ir organiski audzēta un vai ražotājs ir sociāli atbildīgs. Savukārt 25 līdz 35 gadus veci kafijas cienītāji biežāk izvēlas kafiju, kura tiek piedāvāta par akcijas cenu, vai iespējami labākās kvalitātes kafiju, bet par izdevīgāko cenu. Lai vai kādi būtu pētījuma rezultāti, manuprāt, mēs tomēr izvēlamies kafiju, kas mums vislabāk garšo. Un viens no stūrakmeņiem, kas ietekmē kafijas garšu, ir grauzdēšana.

Jo svaigāk, jo labāk!

Veikalā vai tirgū mēs prasām svaigu gaļu, svaigu pienu, dārzeņus un svaigu maizi, bet ko nozīmē svaiga kafija? Vai atceraties maizes nodaļu lielveikalos pirms 15 gadiem? Tādas nebija, taču tagad konditorejas cehs ir katrā lielveikalā, un mēs pie rīta kafijas varam baudīt svaigu bageti. Ar kafiju ir tieši tāpat kā ar maizi – jo mazāk laika pagājis pēc grauzdēšanas, jo kafijas pupiņā ir saglabājies vairāk aromātu un mūsu kafijas dzēriens būs aromātiskāks.

Kā izvēlēties labāko no veikala piedāvājuma klāsta?

Kafiju var saukt par svaigu trīs mēnešus pēc grauzdēšanas. Atkarībā no iepakojuma tā pēc trīs mēnešiem var zaudēt aptuveni 40% aromāta, pēc nakamajiem trīs – jau 50% aromāta ir izgarojis. Izvēloties kafijas pupiņas, svarīgi pievērst uzmanību gan datumam, kad tā ir iepakota, gan pašam iepakojumam. Vislabāk izvēlēties kafiju iepakojumos, kuriem ir vienvirziena ventilis. Tas nodrošina, ka no pakas ārā tiek izlaista gāze, bet gaiss iekšā netiek ielaists, lai kafija nebojātos.

Kas veido kafijas garšu?

Zaļa kafijas pupiņa ir ļoti līdzīga savam bioloģiskajam “brālēnam” ķiršu kauliņam. Tā ir cieta, bez izteiktas garšas un smaržas. Ieliekot to grauzdētājā un karsējot to aptuveni 12 minūtes 200 grādu temperatūrā, dabiskais cukurs karamelizējas un sāk burvīgi smaržot. Kā mēs zinām, kaut ko dedzinot, rodas gāze, bet šajā gadījumā – kafijas garša un aromāts. 1 kg kafijas pupiņu pēc grauzdēšanas izdala aptuveni 60 litru gāzes, un ar katru dienu šī gāze jeb garša un aromāts pazūd no iepakojuma. Šis ir izskaidrojums, kādēļ pasaulē lielākoties dominē kafija ar rūgtu garšu, jo viss pārējais ir burtiski izkūpējis gaisā. Ideālā gadījumā kafijas ražotājs uz iepakojuma, blakus derīguma termiņam, būs arī uzrakstījis grauzdēšanas datumu.

Svarīgākais ir cilvēks – kafijas grauzdētājs

Kā jebkurā procesā, svarīgākais posms ir cilvēks ar savām zināšanām un mīlestību pret to, ko dara. Kafijas grauzdētājs ir kā vīndaris, kurš atbild par fermentāciju, filtrāciju un citiem procesiem, kuri ietekmē dzēriena garšu. Jo zinošāks, kaislīgāks, ieinteresētāks savā darbā būs kafijas grauzdētājs, jo labākas zaļās kafijas pupiņas viņš spēs izvēlēties un izcels kafijā vairāk garšu. Viens no laikietilpīgākajiem procesiem ir grauzdēšanas profila izstrādāšana, jāsaprot, kurā minūtē un kādā temperatūrā pupiņas grauzdēt, lai tajās esošie cukuri sevi vislabāk parādītu. Kad no kafijas pupiņas ir izdalījušās un oksidējušās eļļas, tai nav jābūt melnai kā ogle, bet gan kastaņbrūnai, tomēr ne spīdīgai.

Ieteikums!

Kafijas – gan maltas, gan veselu kafijas pupiņu – divi vislielākie ienaidnieki ir gaisma un gaiss, kas paātrina kafijas bojāšanos. Pēc kafijas iegādāšanās, pārbēršanas savā kafijas traukā vai kafijas samalšanas dzirnaviņās, pārliecinieties, lai trauks ir noslēgts un tas ir novietots tumšā vietā.


Instagram Sekot