Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

12 interesanti fakti par granātāboliem


Raksta attēls

No kurienes tas cēlies, kādēļ to ēst un kā pareizi nomizot!

1. Sen lolots un mīlēts auglis

Granātābolus pasaule pazīst apmēram 5000 gadu. Tie pieminēti gan Bībelē, gan grieķu un romiešu mitoloģijā, un jau izsenis tos dēvē auglības simbolu – dieviete Afrodīte tos pati esot audzējusi Kiprā.

2. Ievests no austrumiem

Par granātābolu dzimteni uzskata Persiju, un ļoti slaveni ir Senās Indijas un Persijas granātkoku meži.

3. Simtiem dažādu šķirņu

Izrādās, ka Persijas reģiona valstīs aug apmēram 760 granātābolu šķirnes. Ābolam līdzīgos augļus audzē arī Vidusjūras reģionā, Indijā, Āfrikā, Brazīlijā un citās zemēs, kur ir pietiekami maigs klimats.

4. Plaši izmantots gan virtuvē, gan skaistumkopšanā

Viduslaikos granātkoku birzis plaši kultivēja arābi, un tieši viņi no granātābolu sulas gatavoja īpašu ievārījumu – šerbeta pomādi, kuru dzēra ar ūdeni, bet granātābolu mizu izmantoja ādu miecēšanā, lai iegūtu vislabākās ādas. Savukārt Krievijā granātābolu kultivēšana sākās Kaukāzā, bet vēlāk izplatījās visās Aizkaukāza un Vidusāzijas republikās, Dagestānā un Krimā.

5. Iespaidīgi augi

Savā vairākus gadu simtus ilgajā mūžā granātkoki var sasniegt 6 m augstumu, zaru vainags var izplesties pat 3 m diametrā, bet dārzos tiem neļauj izaugt augstāk par 4 m. Tie zied ar skaistiem, oranži sarkaniem ziediem un ziedēšanas laikā atgādina paradīzes dārzu no kādas Austrumu pasakas. No viena koka var iegūt 50–60 kg augļu.

6. Gatavību var atpazīt pēc skaņas

Augļi nogatavojas 6–7 mēnešus pēc ziedēšanas, un prasmīgi dārzkopji gatavus granātābolus spēj pazīt pēc skaņas, kas rodas, tiem piesitot.

7. Kā vispareizāk uzglabāt?

Gatavus granātābolus var uzglabāt tādos pašos apstākļos kā ziemas ābolus – ne pārāk mitrās telpās, vēsā vietā (līdz +5 grādiem).

8. Bagāta uzturvērtība

Granātāboli satur 73–86% ūdens, 15–19% ogļhidrātu, 3,5–5% šķiedrvielu. 100 ml svaigas granātābolu sulas nodrošina apmēram 16% no cilvēkam nepieciešamās C vitamīna diennakts devas. Tajā ir arī daudz B5 vitamīna, un tā ir lielisks kālija avots. 100 g granātābolu sēkliņu satur 63–78 kalorijas, līdz 12 mg kalcija, 35 mg fosfora, ap 260 mg kālija, turklāt šis auglis ir viens no līderiem antioksidantu satura ziņā.

9. Uzlabo sirds un asinsvadu veselību

Pētījumi liecina, ka granātābolu sula palīdz sirds un asinsvadu slimību un aterosklerozes gadījumos, spēj pazemināt holesterīna līmeni asinīs un aizkavēt organismā novecošanās procesus, kā arī labi remdē slāpes.

10. Galvenais ir svars, nevis izskats

Izvēloties granātābolus, vairāk uzmanības jāpievērš nevis augļu izskatam, bet svaram – jo augļi šķiet smagāki, jo tie būs sulīgāki.

11. Kā izvairīties no rūgtuma

Sulu ieteicams spiest tikai no sēkliņām, kas atdalītas no virsmiziņas un plēksnītēm, jo tās satur tanīnu, kas var piešķirt sulai savelkošu garšu.


12. Visbeidzot svarīgākais - kā nomizot

Viens no veidiem, kā nomizot granātābolu, ir šāds:
1. Vispirms nogriez augļa augšdaļu.
2. Tad visapkārt auglim sagriez mizu gareniskās strēmelēs.
3. Liec granātābolu dziļā bļodā ar ūdeni uz 5 minūtēm, lai miziņa savelkas un kļūst mīkstāka, tad to būs vieglāk atdalīt.
4. Lēnām noņem miziņu, nesaspiežot sēkliņas.
5. Sēkliņas ūdenī nogrims, bet plēksnītes uzpeldēs un tās varēs viegli nosmelt. Beigās liec sēkliņas sietā, lai notek liekais šķidrums.

Vēl viens ērts veids, kā nomizot granātābolu, ir pārgriezt to uz pusēm un no ārpuses ar koka karoti kārtīgi padauzīt.


Instagram Sekot