Prosecco fenomens


Raksta attēls

Itāļi jau izsenis šo dzirkstošo vīnu izmanto kā dzimšanas dienas kūkas pavadoni.

 „Harry’s” bārā Venēcijā vēl pirms Otrā pasaules kara bārmenis izdomāja kokteili, kura pamatā ir šis burbuļojošais dzēriens, un nodēvēja to 15. gadsimta gleznotāja Bellini vārdā. Pagājušā gadsimta 80. gados Itālijā populārs kļuva aperitīvs, kurā rūgtais zāļu liķieris Aperol tika sajaukts kopā ar šo dzirkstuli. Savu atdzimšanu, bet nu jau visā pasaulē šis kokteilis piedzīvo pēdējos trīs gados. Pasaulē slavenākā dzirkstošā vīna šampanieša ikgadējo pārdošanas apjomu 300–320 milj. pudeļu gadā šis itāliešu dzirkstošais vīns apsteidza pirms trim gadiem, bet jau 2016. gadā tas sasniedza vēsturisko un prātam neticamo – pusmiljarda pudeļu apjomu gadā. Un šeit ir runa par Prosecco!

Veneto un Friuli-Venezia-Gulia reģionu Prosecco konsorcija vīndari, lai aizsargātu sava īpašā dzēriena izcelsmi, 2009. gadā pieņēma lēmumu turpmāk pārdēvēt Prosecco gatavošanā izmantoto pamatvīnogu vārdu no Prosecco uz Glera, tādējādi ierobežojot vārda Prosecco izmantošanu citos Itālijas reģionos darinātiem dzirkstošajiem vīniem. Un ar to viņi izvilka lielo lomu. Jo kopš vispasaules finanšu krīzes 2008. gadā vieglais itāļu dzirkstvīns ar fenomenālu ātrumu ir ieguvis vispasaules popularitāti dzirkstošo vīnu cienītāju vidū. Finanšu krīze, kuras laikā bagātie bija spiesti dārgo šampanieti aizstāt ar Prosecco, nav vienīgais šī dzēriena slavas gājiena iemesls. Otrs, pat svarīgākais, ir dzīvesveids vai pat dzīvesstils, ko lieliski palīdz piekopt Prosecco tā baudītājiem. Un šī dzīvesstila stūrakmeņus raksturo tādi principi kā „mazi, bet svētki katru dienu”, „negribam neko smagu un nopietnu, bet gan vieglu un gaisīgu”, „prestiža luksusprece (burbuļi vīnā), ko mēs varam atļauties”, „mēs negribam neko ēst, bet gan vienkārši priecāties par dzīvi”.

Protams, snobi teiks, ka Prosecco nav tas pats, kas šampanietis. Un, jā, teorētiski tiešām ražošanas tehnoloģija vairumam Prosecco ir atšķirīga no šampanieša – burbuļi Prosecco veidojas no otrreizējās rūgšanas kopējā lielā tvertnē, un pudelēs tie tiek iepildīti jau ar burbuļiem. Šī metode vīndarim ļauj ar mazākām pūlēm izveidot kāroto produkta saldumu/skābumu, regulēt alkohola saturu, kā arī daudz vienkāršāk saražot lielus apjomus iemīļotā dzēriena. Noteikti jāatzīmē vēl viena lieta, kurai pievērst uzmanību. Tā ir atšķirība starp Prosecco Spumante un Frizzante – abi šie vārdi nozīmēs burbuļus izvēlētajā Prosecco pudelē, bet to daudzums jeb spiediens būs atšķirīgs. Frizzante pudelēs spiediens un attiecīgi burbuļu daudzums ir līdzīgs kā automašīnā – no 1,5 līdz 3,5 atmosfērām. Šos vīnus precīzāk būtu raksturot ar apzīmējumu – viegli dzirkstoši vīni. Savukārt pudelēs, kas apzīmētas ar vārdu Spumante, minimālais spiediens ir vismaz 5 atmosfēras, un šie dzērieni ir pilni ar kārotajiem burbuļiem. Un tagad godīgi atbildiet – mūsdienu zibenīgi mainīgajā, virtuālajai realitātei pietuvinātajā pasaulē kuram gan rūp, ka šis dzēriens nav izturēts vismaz pusotru gadu pudelē, pirms tas nonāk glāzē? „Kas tas par oldskūlu? Sanāk, ka tie izturētie vīni tika gatavoti tad, kad pasaules augstākais sasniegums bija septītais vai pat vēl senāk – sestais aifons?” nodomāja kāds supermodernais...

Šobrīd ir vēl viens izmērāms popularitātes rādītājs, kurā Prosecco atpaliek no franču šampanieša. Proti, tēmturi #prosecco instagramā ir 2 miljoni, bet #champagne – 9,6 miljoni. Bet cik ilgi vēl tāda attiecība noturēsies, zinot, ka jau šobrīd pasaulē uz katru atkorķēto šampanieti ir gandrīz divtik atvērtā Prosecco?

Īsi par Prosecco:

Izcelsmes reģions: ziemeļaustrumu Itālija – Veneto un Friuli-Venezia-Giulia.

Pamatvīnoga: Glera (pirms 2009. gada saukta par Prosecco), kurai vīnā jābūt vismaz 85%.

Ražošanas metode: Charmat (otrreizējā fermentācija tvertnē).

Aizsargātās izcelsmes reģiona DOC Prosecco var būt gan nedzirkstošs, gan Frizzante, gan Spumante.

Visi Prosecco ir baltvīni.

Divi apakšreģioni: Treviso un Trieste.

Divi īpaši aizsargātie reģioni DOCG (viskvalitatīvākie Prosecco): Asolo jeb Colli Asolani un Conegliano-Valdobbiadene.

Ir pieejamas četras salduma pakāpes: Brut, Extra Dry, Dry, Demi-Sec.

Vīnus, kas ražoti ārpus Prosecco DOC vai Prosecco DOCG, nedrīkst dēvēt par Prosecco, bet gan tie jāsauc par Glera.


Instagram Sekot