Pākšaugi


Raksta attēls

Arvien vairāk tiek runāts par to, cik svarīgi ir iekļaut uzturā augu valsts produktus, jo tie satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, vitamīnu un šķiedrvielu. Īpaši tiek slavēti pākšaugi, kuru vērtīgās vielas palīdz mazināt holesterīna līmeni, turklāt to sastāvā esošās šķiedrvielas pasargā no resnās zarnas vēža attīstības. Pākšaugus iesaka svara samazināšanas nolūkos, jo tie dod ilgstošu sāta sajūtu un palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni. Izskatām populārākos pākšaugus un to, kāpēc ir vērts šos produktus iekļaut ikdienas ēdienkartē.

Zirņi ir viens no populārākajiem pākšaugiem Latvijā. Zirņos sastopams gan daudz A un K vitamīnu, gan B grupas vitamīnu, tādu kā tiamīns, pantotēnskābe un folskābe. Zirņi ir bagāti ar minerālvielām – cinku, varu, fosforu, magniju un dzelzi, kas īpaši cilvēkiem, kas uzturā nelieto gaļu. Zirņus vāra aptuveni 1 stundu, turklāt pirms vārīšanas tos vēlams mērcēt ūdenī pat vairākas stundas.

Pupas, līdzīgi kā zirņi, normalizē glikozes līmeni, mazina holesterīna uzsūkšanos un satur daudz vērtīgu mikroelementu. Pupās un citos pākšaugos ir šķiedrvielas, kas palīdz gremošanas trakta darbības normalizēšanai. Baltās pupiņas satur folskābi, mangānu, magniju un dzelzi. Pirms gatavošanas tās nepieciešams mērcēt aptuveni 6 – 12h, pēc tam ūdens jānomaina un pupiņas jāvāra no 40 līdz 60 minūtēm.

Lēcas ir slavenas ar savu dzelzs un magnija satura līmeni, turklāt satur arī selēnu, kam piemīt vērtīgas pretiekaisuma īpašības. Tas uzlabo organisma spēju cīnīties pret dažādām slimībām un kavē audzēju šūnu attīstību. Lēcas, līdzīgi kā iepriekšminētie pākšaugi, satur daudz folskābes. To noteikti jāatceras topošajām māmiņām un sievietēm, kas plāno grūtniecību. Lēcas pirms gatavošanas nav nepieciešams mērcēt ūdenī (izņēmums – brūnās lēcas), tās vāra aptuveni 10 – 40 minūtes.

Pēdējos gados Latvijā īpašu popularitāti iemantojuši turku zirņi. Turku zirņos ir daudz lecitīna, tiamīna, nikotīnskābes, tie satur arī kāliju un magniju. Turku zirņus pirms gatavošanas jāmērcē ūdenī vismaz 8 – 10 stundas.

Runājot par pākšaugiem, nevar nepieminēt soju. Soja pēc aminoskābju sastāva ir pielīdzināma gaļai – soja satur visas cilvēka organismam nepieciešamās aminoskābes, un tai piemīt augsta bioloģiskā vērtība. Sojā esošās bioloģiski aktīvās vielas pasargā aizkuņģa dziedzera šūnas, aizkavē cukura diabēta attīstību, nodrošina normālu glikozes līmeni. Taču soja ir spēcīgs alergēns, tādēļ sākt lietot uzturā to vajadzētu uzmanīgi.

Vērts atcerēties, ka pākšaugi satur tādas olbaltumvielas kā lektīnus, kam piemīt toksiska īpašība – cilvēku gremošanas traktā tie pārveidojas par cianīdiem un veicina cilvēka saindēšanos. Siltuma ietekmē šīs vielas sabrūk, tādēļ ļoti svarīgi ir pākšaugus pirms ēšanas termiski apstrādāt.

Pārmērīga pākšaugu lietošana var veicināt gāžu veidošanos gremošanas traktā, tāpēc cilvēkiem, kam ir nosliece uz meteorismu, pākšaugus jāmērcē un jāapstrādā ilgāk. Cilvēkiem ar kairinātu zarnu sindromu pākšaugus jālieto ļoti uzmanīgi, iespējams, no tiem pat atsakoties, lai mazinātu sāpju sajūtu un neprovocētu ātrāku zarnu darbību. Tāpat jāatceras, ka ne visi pākšaugi satur visas nepieciešamās aminoskābes, tāpēc tos jākombinē ar graudaugiem, sēklām, riekstiem, lai uzturā nekā netrūktu.


Instagram Sekot