Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas.
Privātuma politika

Jaunā pasaule- vai tiešām?


Raksta attēls

Vīna industrijā vīna reģioni pietiekami strikti vispirms tiek iedalīti Vecajā un Jaunajā pasaulē, un tikai tad parādās dalījums kontinentos, zemēs un novados. Par Veco pasauli vīna terminoloģijā tiek uzskatītas Eiropas valstis, Kaukāza reģions, Libāna, Izraēla un Turcija. Visas pārējās zemes tiek dēvētas par Jauno Pasauli. Protams, ir mazliet dīvaini to dzirdēt, ja zini, ka Argentīnā un Čīlē vīnogas audzē jau kopš 1551. gada, Ziemeļamerikā kopš 1629. gada, Dienvidāfrikā kopš 1652. gada, Austrālijā kopš 1788. gada un Jaunzēlandē kopš 1817. gada. Dienvidāfrikas saldais desertvīns Constantia tika uzņemts Eiropas karaļnamos kā absolūtākā luksusa prece jau 18. gadsimta sākumā, ļoti daudzus gadus pirms pasaules slavu iemantoja Château Lafite, Moët & Chandon vai Romanée-Conti. Kur tur taisnība?

Manuprāt, taisnība apzīmējumā „Jaunā pasaule” slēpjas ne tik daudz gadu simteņos, cik ilgi tiek radīts vīns komerciāliem mērķiem, bet vīna darināšanas tradīcijās un mikroklimatu izkoptās atšķirībās. Jaunās pasaules vīnus vienā teikumā var raksturot kā vīnus no liberālākiem, mazāk sadrumstalotiem vīna ražošanas reģioniem ārpus ģeogrāfiskām Eiropas robežām. Apgalvot, ka viena pasaule ir labāka par otru, nav iespējams – katrai no tām ir savas stiprās un vājās puses. Vecajai pasaulei ļoti stiprā puse ir ilgstoši izkoptās vīndaru reģionālās tradīcijas, kuru rezultātā mūsdienās slavenie vīnu reģioni vai šo reģionu specifiskais vīna stils ir kļuvuši par firmas zīmi jeb zīmolu. Atliek tikai pateikt Bordo, Burgundija, Rjoha vai Kjanti, un vīnmīļiem uzreiz jau ir savs viedoklis, pieredze un kvalitātes novērtējums par šo vīnu. Savukārt Jaunās pasaules devums mūsdienu vīna pasaulei ir inovācijas it visā, kas saistīts ar vīnu. Piemēram, tikai pateicoties Jaunās pasaules inovatīvajām idejām, mēs šodien varam baudīt līdz pat trīs ražas gadu vecu vīnu, kurš ne kripatiņas nav zaudējis savu svaigumu un kurā mīt Vecās pasaules vīndariem iepriekš nezināmas aromātu nianses un smalkums.

Mūsdienās šīs abas vīna pasaules vairs nav iedomājamas viena bez otras, tās ir cieši saistītas. Vērā ņemams fakts – gandrīz visi Vecās pasaules vīnogulāji mūsdienās tiek uzpotēti un audzēti uz Jaunās pasaules izcelsmes vīnogulāju saknēm! Tā nu sanāk, ka bez Jaunās pasaules, visticamāk, šodien nebūtu arī Vecās pasaules vīnu. Izklausās skarbi, bet tā nu tas ir.

Nobeigumā vēl viela pārdomām – Ķīna, kas jau diezgan uzstājīgi klauvē pie atpazīstamo vīnu slavas durvīm. Gribot vai negribot, citiem šobrīd slavas zenītā esošajiem vīna reģioniem nāksies šīs durvis atvērt, saspiesties ciešāk un iedot kādu vietiņu Changyu, Ningxia, Yibin vai vēl kādam citam šobrīd visstraujāk augošajam Ķīnas vīnkopības reģionam. Interesanti, vai tie arī būs jādēvē par Jaunās pasaules vīniem, ja ir zināms, ka vīnogulājus tur iekopa jau... 4300 gadu pirms mūsu ēras?


Instagram Sekot